Selasa, Februari 10, 2015

Rui Araújo sai PM tanba ninia esperiénsia no koñesimentu klean kona-ba sistema finanseiru


09 de Fevereiro de 2015, 16:40
Xanana Gusmão fó justifikasaun katak eskolla Rui Araújo hanesan ninia susesór ba kargu primeiru ministru tanba ninia integridade, “iha koñesimentu klean kona-ba sistema finanseira” no “esperiénsia integrál” hosi modelu kapasitasaun kuadru tékniku nian.
Harold Maria Menezes Moucho

Justifikasaun ne’e xefe Governu hato’o, liu hosi karta ida ba partidu tolu ne’ebé halo parte iha koligasaun pós-eleitorál hodi apoia Governu Congresso Nacional da Resistência Timorense (CNRT), Partido Democrático (PD) no Frente Mudança (FM) – no ne’ebé ajénsia Lusa hetan asesu ba.

“Ha’u dehan hikas katak, ha’u-nia eskolla maka sr Rui Araújo ba kargu primeiru ministru, iha VI Governu Konstitusionál”, tuir karta fó sai.

“Tanba koñesimentu klean kona-ba sistema finanseira nomós esperiénsia integrál ne’ebé labele husik liu, hosi modelu aplikadu ba kapasitasaun kuadru tékniku maka nia hala’o ona serbisu hanesan asesór iha Ministériu durante tinan barak no ho ninia integridade privadu hosi aspetu tolu ne’e maka sai nu’udar baze hodi aprezenta ninia naran”, hakerek Xanana.

Xanana Gusmão mós husu deskulpa tanba lakonsege hetan “ema ida, iha duni partidu koligasaun nia-laran ho preparasaun teórika, téknika no profesionál ne’ebé bele garante hanesan xefe Governu, no garante estabilidade governativa ne’ebé importante ba tranzisaun ne’e”.

Iha karta ne’ebé hakerek, bainhira aprezenta ninia demisaun ba Prezidente Repúblika, Xanana Gusmão fó hanoin hikas katak iha kedas fulan Dezembru tinan uluk, iha ninia mensajen ikus kona-ba tema ne’e, nia husu deskulpa ba partidu koligasaun “liu hosi apelu katak interese Estadu maka bot liu interese partidu”.

Xanana Gusmão dehan katak presiza xefe Estadu ida ne’ebé iha koñesimentu klean kona-ba pasta finansas, no tenke lidera Governu, pelumenus dala rua kada tinan, bainhira “hasoru Parlamentu Nasionál kona-ba orsamentu Estadu”.

Líder ne’e hatene kona-ba “preokupasaun” katak hili Rui Araújo – membru hosi komité sentrál Fretilin, opozisaun –mosu hanoin ida katak, tanba dalaruma koligasaun laiha kapasidade nomós iha tan argumentu seluk ne’ebé bele dehan katak tuir lolos “liu hosi eleisaun maka harii Governu”.

Esplika katak haluha tiha kestaun ne’e no argumentu seluk “durante tinan ida”, nia esplika katak “pensamentu orientadór nian, atu garante programa hosi V Governu kontinua ho efikasia bot, hodi fó resposta ba ezizénsia kontrusaun Estadu” no rejeita reuniaun barak atu labele lakon tempu “durante tinan ida ne’ebé importante ba nasaun”.

Iha karta laran nia insisti katak ninia saída hosi kargu “irevogável” no ninia desizaun “la’os de’it kestaun puramente pesoál”, maibé mós “ba implikasaun” futuru ne’ebé “desizaun ne’e bele kuda termu kontinuidade, serteza, konfiansa no garantia”.

“Ha’u-nia desizaun hodi rezigna-aan hosi kargu xefe Estadu V Governu ne’e irevogável ka labele dada hikas fali. Kona-ba kestaun ne’e ha’u hakarak dehan ho laran katak “nune’e no sei la muda’ ”, hakerek Xanana Gusmão rekoñese katak aprezenta ona “ema balun hosi bloku koligasaun nian, ba opsaun primeiru ministru”, maibé nia lasimu ho opsaun refere.

“Restruturasaun sei laiha sentidu karik hanesan ezersísiu hodi hasai ema, hamenus osan no muda ema hodi fó aparénsia lejitimidade eleitorál”.

Xanana Gusmão hanoin hikas katak, iha tinan 2013 nia foin ko’alia kona-na ninia saída.

“Komprimisu ne’ebé ha’u foti molok finál 2013, iha Parlamentu Nasionál, katak ha’u ha’u konsege kumpri duni ha’u-nia liafuan”, hakerek.

SAPO TL ho Lusa

Tidak ada komentar:

Di Depan dan Belakang